pukšķēt
pukšķēt pukšķu, pukšķi, pukšķ, pag. pukšķēju
pukšēt pukšu, pukši, pukš, pag. pukšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriVisapkārt mijās un vijās cilvēku balsis.., pa vidām traktori pukšķēja.
- Visapkārt mijās un vijās cilvēku balsis.., pa vidām traktori pukšķēja.
- Monotoni pukšķēja divu zirgspēku jaudas motors. Kuteris lēnītēm virzījās uz priekšu.
- ..sāka pukšķēt laivas motors..
2.Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
Piemēri..ezis, nikni šķaudīdams un pukšķēdams, saslēja adatas stāvus..
- ..ezis, nikni šķaudīdams un pukšķēdams, saslēja adatas stāvus..
2.1.pareti Klusu, aprauti elst, stenēt.
3.sar. Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
PiemēriVakarā Osiene pukšēdama pārsēja Andrām pirkstu, kas atkal bij sācis asiņot..
- Vakarā Osiene pukšēdama pārsēja Andrām pirkstu, kas atkal bij sācis asiņot..
- Pa dzīvi ejam, klusu pukšķot, Ikkatrs savu rūpju tverts..
Avoti: 6-2. sējums