pūkšķēt
pūkšķēt parasti 3. pers., pūkšķ, pag. pūkšķēja
pūkšēt parasti 3. pers., pūkš, pag. pūkšēja; intrans.; retāk
Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriĶēķī pa to laiku čūlādami un pūkšēdami dega elkšņu žagari.
Avoti: 6-2. sējums