Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūkots
pūkots -ais; s. -a, -ā
pūkoti apst.
1.Pūkains1.
PiemēriPūkots lakats.
2.Pūkains2.
PiemēriKastaņi bij pašos ziedos, Vējš visos zaru galos šūpoja baltas, zeltaini pūkotas piramīdītes.
3.Pūkains3.
PiemēriPūkots cālis.
4.Pūkains4.
PiemēriPūkota virslūpa.
Avoti: 6-2. sējums