pūkojums
pūkojums -a, v.; parasti vsk.
1.Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma).
PiemēriKoka virsmas faktūra,.. tekstiliju pūkojums vai bārkstojums - tie ir faktori, kas vienlaikus ar krāsu informē mūs par materiāla cietību, smagumu..
2.Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
PiemēriPļavas dzelzenēm daudz brūnu pumpuru, kurus bērnības pirmmiedzī vēl tin pelēks pūkojums.
3.Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
PiemēriKopš 1526. gada šo brūnsarkano bruņuti, kuru klāj balts vaska pūkojums, sāka kultivēt.
4.Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
PiemēriTur bija redzams pusmūža vīra vaigs.. Tam blakus gluži jauna, zēnīga seja, ar melnīgu pūkojumu uz virslūpas.
Avoti: 6-2. sējums