pūka
pūka -as, s.
1.Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
PiemēriPūku ieaudums.
1.1.Visaugstākās kvalitātes smalka vilnas šķiedra.
2.Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
Piemēri..Kirils nopūš pieneņu pūku, kas pieķērusies pie piedurknes.
3.Pūkmats.
PiemēriAp kājām tinās rotaļu biedrs kucēns, un Mirdza klusēdama skatījās uz baltajiem vilnas lēkšķīšiem, no kuriem uz grīdas pamazām izauga vesels pūku kalns.
3.1.Dūna.
PiemēriSpalvas [putniem] iedala pūkās un īstajās spalvās jeb kontūrspalvās..
4.Mīksts, smalks mats.
PiemēriViņš bija jauns, gandrīz vēl zēns. Šķita, ka viņa zodam un virslūpai, kuras gaišajās, retajās pūkās turējās eļļains apsūbējums, vēl nebija pieskāries bārdas nazis.
Avoti: 6-2. sējums