puika
puika -as, v.
1.Zēns.
PiemēriAnna sēd uz zema soliņa un tur klēpī mazo Eidiņu. Tas ir saimnieces divus gadus vecais dēlēns. Puika negrib klēpī sēdēt, ķepurojas ar rokām un kājām..
Stabili vārdu savienojumiGanu puika. Ielas puika. Izsūtāmais puika.
1.1.sar. Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
Piemēri..Zirnis laikam apdomājās, ka naktī bijis pārāk laipns pret jaunajiem, tāpēc bargā balsī klaigāja: «..Pludiņus nesasitiet!... Atsūtīti tādi puikas...»
1.2.savienojumā ar apzīmētāju; sar. Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
PiemēriDarbā ar mani bija apmierināti, smiedamies turēju vecajiem līdzi un ātri vien kļuvu savs puika.
Avoti: 6-2. sējums