puisis
puisis -ša, v.
1.Jauneklis.
PiemēriPie durvīm sastājās nedejotāju puišu bariņš. Viņi runājās, smējās un skatījās dejotājos.
- Pie durvīm sastājās nedejotāju puišu bariņš. Viņi runājās, smējās un skatījās dejotājos.
- Vasarā klēts bija jauniešu - puišu un meitu - iemīļota satikšanās vieta.
- Un nākotne nu bija tāda, ka Ilga precēsies ar šo puisi.
Stabili vārdu savienojumiPuiša dienas.
- Puiša dienas — Jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
1.1.Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
Piemēri«Nu tad es laikam drīz miršu.» - «Kā puisis,» sulainis pielika. «Un celsies kā laimīgs jauns vīrs augšā. Jā gan!»
- «Nu tad es laikam drīz miršu.» - «Kā puisis,» sulainis pielika. «Un celsies kā laimīgs jauns vīrs augšā. Jā gan!»
- Abi kaimiņi, kā par laimi vai nelaimi, izrādījās vēl puišu kārtā un tā sarunājās iet kopīgi meitās.
- «Varētu pat domāt, ka sievai.. ir licies, ka viņai patikusi vīra straujā un vējainā daba, jo tā bija jau it gaiši redzama, kad viņš vēl dzīvoja puisī.»
- Ak, kas viņam nekaitētu, ja viņš vēl būtu puiša cilvēks...
- ..visas jaunās meitas.. pūcējās, pa dančiem skraidīja un ķēra puišus.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot (arī būt, palikt) puisī.
- Dzīvot (arī būt, palikt) puisī — Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) sar. — 1. Censties apprecēties (par sievieti).2. Censties apprecināt (kādu).
- Puiša cilvēks — sar. Neprecējies vīrietis.
1.2.Mazs zēns, arī pusaudzis.
Piemēri«Cik tev gadu, puis?» prasu zēnam. «Drīz būs četri, bet pagaidām... trīs un divi mēneši,» viņš lepni atbild.
- «Cik tev gadu, puis?» prasu zēnam. «Drīz būs četri, bet pagaidām... trīs un divi mēneši,» viņš lepni atbild.
- «Tu laikam esi centīgs puisis,» viņš uzsita Pēterim uz pleca. «Nāc droši uz skolu..»
2.neakt. Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
PiemēriMuižas puisis.
- Muižas puisis.
- Krogus puisis.
- Pasta puisis.
- Bodes puisis.
- Zirgu puisis.
- Staļļa puisis.
- Vasaras puisis.
- Derēt puisi.
- Salīgt pie saimnieka par puisi.
- Trīs Brīviņu puiši, pa gabalu cits no cita jau paspējuši pārdzīt sešas vagas papuvē.
- «..strādāju par puisi pie saimnieka. Elle tā bija, ne vasara.»
- «Kas manam puisim bēdas? Man audzis vai neaudzis, viņš savu algu saņem. Un zvēra nauda tagad kalpiem jāmaksā.» [Saka saimnieks.]
- Dārta jau nākamajā pavasarī apprecējās ar Purmalnieku gada puisi Caunas Jāni..
- Cilvēki mainījās lomām, kur sākumā bija pārinieka puisis, vēlāk nāca māju pusgraudnieks vai rentnieks..
- Ap stūri nāk suņu puisis ar veselu baru suņu..
Stabili vārdu savienojumiGada puisis. Pārinieku (arī pārinieka) puisis.
- Gada puisis vēst. — Kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- Pārinieku (arī pārinieka) puisis vēst. — Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
- Rokas puisis novec. — Rokaspuisis (1).
- Rokas puisis idioma — niev. Rokaspuisis (2).
- Suņu puisis vēst. — Piķieris.
Avoti: 6-2. sējums