puicisks
puicisks -ais; s. -a, -ā
puiciski apst.
Tāds, kas ir raksturīgs puikam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku. Zēnisks.
PiemēriPuiciska dižošanās.
- Puiciska dižošanās.
- Izturēties puiciski.
- Kur spīdēja ledus, es mēģināju paslidināties. Kāda vieglprātība! Drīzāk tā nebija vieglprātība, bet gan puicisks pieradums.
- Kaut kādā puiciskā, izaicinošā pārgalvībā Rūdolfs uzsāka strauju, skaistu kraulu..
- ..bieži skolas dzīvē gadās, ka skaista āriene kā rožains ābols sevī slēpj tārpu, bet aiz puiciski parupjas maskas mājo silta un patiesa sirds..
Avoti: 6-2. sējums