Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
puicisks
puicisks -ais; s. -a, -ā
puiciski apst.
Tāds, kas ir raksturīgs puikam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku. Zēnisks.
PiemēriPuiciska dižošanās.
  • Puiciska dižošanās.
  • Izturēties puiciski.
  • Kur spīdēja ledus, es mēģināju paslidināties. Kāda vieglprātība! Drīzāk tā nebija vieglprātība, bet gan puicisks pieradums.
  • Kaut kādā puiciskā, izaicinošā pārgalvībā Rūdolfs uzsāka strauju, skaistu kraulu..
  • ..bieži skolas dzīvē gadās, ka skaista āriene kā rožains ābols sevī slēpj tārpu, bet aiz puiciski parupjas maskas mājo silta un patiesa sirds..
Avoti: 6-2. sējums