puduris
puduris -ra, v.
pudurs -a, v.; retāk
1.Neliela tuvu augošu augu grupa.
PiemēriPriežu puduris.
1.1.Kupls, zarots krūtns.
PiemēriMēs atsēstamies zem kupla, smaržīga pudura un sakļaujam plecus cieši kopā.
1.2.pārn. Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
PiemēriKamēr nocēla zārku un sarīkojās uz nešanu, tie [ziņkārīgie] ar vilni gāzās prom uz izrakto kapu, ko nemaldīgi apzīmēja cieši apkārt sablīvējies sievu puduris..
1.3.pārn. Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
Piemēri..tikai zinātājs vairs pateiktu, ka aiz vecajiem vītoliem atrodas zemu, it kā zemei pieplakušu māju puduris.
Avoti: 6-2. sējums