Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pukoties
pukoties
-ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
Piemēri
«Nav ne velna no tā mūsu pagastvecākā!» Vanags pukojās, īgni pakaļ noskatīdamies.
Piemēri
«Nav ne velna no tā mūsu pagastvecākā!» Vanags pukojās, īgni pakaļ noskatīdamies.
«Atkal jūs esat alksnenes vien salasījuši,» Vilma pukojas. «Tādas tirgū neviens pretim neņem.»
Mārtiņš aizslīdēja projām pa gaiteni klusītiņām, pats pie sevis neganti pukodamies, ka tik ilgi varējis nopļāpāt ar skuķi.
Avoti:
6-2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
pūkaine
pūkains
pūkainums
pūkmati
pūkmuša
pūkojums
pūkot
pukoties
pūkoties
pūkots
pūkpīle
pukstēt
pukstiens
puksts
pukšķēt
Tēzaurs
pukoties
MLVV
pukoties
MEV
puķuôt(iês)