pukoties
pukoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
Piemēri«Nav ne velna no tā mūsu pagastvecākā!» Vanags pukojās, īgni pakaļ noskatīdamies.
- «Nav ne velna no tā mūsu pagastvecākā!» Vanags pukojās, īgni pakaļ noskatīdamies.
- «Atkal jūs esat alksnenes vien salasījuši,» Vilma pukojas. «Tādas tirgū neviens pretim neņem.»
- Mārtiņš aizslīdēja projām pa gaiteni klusītiņām, pats pie sevis neganti pukodamies, ka tik ilgi varējis nopļāpāt ar skuķi.
Avoti: 6-2. sējums