Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūkpīle
pūkpīle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Vidēji liels zosveidīgo kārtas ūdensputna ar spilgtu apspalvojumu.
PiemēriDabas aizsardzības likumi un noteikumi aizliedz šaut pūkpīles jeb spilvniekus, ko sauc arī par «gāgām»..
Avoti: 6-2. sējums