Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puktīgs
puktīgs -ais; s. -a, -ā
puktīgi apst.; sar.
Pikts.
Piemēri«Bet uz inženieri gan savā prātā biju tik puktīga, tik puktīga, ka ne virsū neskatījos..»
Avoti: 6-2. sējums