pūķis
pūķis -ķa, v.
1.mit. Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
PiemēriNaudas pūķis.
- Naudas pūķis.
- Mantas pūķis.
- Nezin kādēļ, bet reiz vēlu naktī mājās pārnākdams, Vītols iedomājās, ka aiz trepju lūkas no paspārnes glūnot kāds briesmīgs radījums - pūķis - ar krokodila miesām un līkiem nagiem..
- ..kad ēzē uzpūta uguni, tad viss it kā atdzīvojās ar kādu baismīgu spēku, it kā pūķa elpu pārpildīts.
- sal. ..ļaudis saka, ka Aņus esot gan bagāta, bet glabājot savu mantu kā pūķis.
- pārn. ..pērnā gada zāle bija savēlusies kumšķu kumšķiem. ..Uguns pūķim barības bija atliku likām.
Stabili vārdu savienojumiDusmu pūķis. Zaļais pūķis.
- Dusmu pūķis idioma — sar. Saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
- Zaļais pūķis idioma — Alkoholisms.
1.1.pārn. Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
PiemēriVar domāt, ar kādu pateicību es Andra tēvu uzskatīju, ka tas mani izrāvis no šī pūķa [bargā kaimiņa] nagiem.
- Var domāt, ar kādu pateicību es Andra tēvu uzskatīju, ka tas mani izrāvis no šī pūķa [bargā kaimiņa] nagiem.
- «Prasi, lūdzu, prasi,» sulainis runāja. «Tad tu dzirdēsi, ka cits neviens tavu prieku nav apskaudis kā vecais pūķis.» Tā muižā sauca pārvaldnieka sievas tēvu.
2.Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
PiemēriPūķu izmantošana atmosfēras pētījumiem.
- Pūķu izmantošana atmosfēras pētījumiem.
- Pie pūķa šķērsdiegiem rūca divas lielas, dzeltenas spuras..; zīda papīrs, kurš tik viegli cēlās gaisā un uz skaliem bija stingrs kā bungu āda, augšējā malā nesa uzrakstu «Cīņa»..
- Ģirts bija izgatavojis pūķi un vējainā dienā iedomājās to palaist. Par pūķa lidlauku viņš izvēlējās Līčupītes pļavu.
Avoti: 6-2. sējums