neprāts
neprāts -a, v.; parasti vsk.
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
PiemēriApinis nopūtās. «Ne karš, ne nelaimes gadījums nav vainīgi,» viņš sacīja. «Vainīgs ir cilvēka neprāts, acumirklīgs aptumsums smadzenēs ..»
1.1.Bezjēdzīga rīcība, absurds.
PiemēriUzsākt kauju ar milzīgo.. armiju būtu neprāts, apgalvoja virspavēlnieks.
2.Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums.
PiemēriTe es uzzināju, ka Valdis nošauts. Pēc kapitulācijas izejot brīvē, es esot bijusi tuvu neprātam.
3.Pārgalvība, pārdrošība.
PiemēriJautrs un nebēdnīgs līdz neprātam, Ričs pāris stundās bez acīm redzama iemesla varēja ieslīgt bezcerīgā apātijā.
Avoti: 5. sējums