aizrīties
aizrīties -rijos, -rijies, -rijas, pag. -rijos; refl.
1.Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
PiemēriSuns aizrijies ar kaulu.
1.1.Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
PiemēriBet par atbildi [zēns] dabūja mutē skarbu vēja grūdienu un aizrijās.
1.2.divd.: aizrīdamies Strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.).
PiemēriKliegt aizrīdamies.
1.3.pārn. Pēkšņi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
Piemēri..[vētrā] aizrijies [laivas] motors tik sprauslo un elš - No ligzdām lec airi, un neklausa stūre..
Avoti: 1. sējums