runātmāka
runātmāka -as, s.; parasti vsk.
Runātprasme. Māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
Piemēri..[ārste] prata pie slimnieka pieiet tā, kā to neprata neviens, - ar runātmāku, ticību labajam, saulainu smaidu..
Avoti: 6-2. sējums