Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runcīgs
runcīgs -ais; s. -a, -ā
runcīgi apst.; reti
Tāds, kas ir raksturīgs runcim. Runcisks.
PiemēriIndriķis, sametis kūkumā runcīgi apaļo muguru, nesteidzīgi ar nagu skribināja letes spožo skārdu.
Avoti: 6-2. sējums