Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
runātnīgums
runātnīgums -a, v.; parasti vsk.; reti
Runīgums.
PiemēriUn kur tā jaukā, raiti plūstošā valoda, tas runātnīgums, kādu iegūst, diendienā ar cilvēkiem tiekoties, no mājas uz māju ejot..
Avoti: 6-2. sējums