Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runcis
runcis -ča, v.
Kaķu tēviņš.
Piemēri..melnais runcis zibenīgi uzskrēja sētas staba galā, uzmetis kūkumu, nošņācās..
Avoti: 6-2. sējums