runātnīgs
runātnīgs -ais; s. -a, -ā
runātnīgi apst.; reti
Runīgs.
PiemēriTā tas ir ar Valdu, te viņa šķiet kā akmens sevī noslēgusies, te atkal negaidīti runātnīga. Viņa stāsta par vienkāršām lietām, un tās šķiet iegūstam savādu, nebijušu nozīmi..
Avoti: 6-2. sējums