Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runātīgs
runātīgs -ais; s. -a, -ā
runātīgi apst.; reti
Runīgs.
PiemēriK. Barons sabiedrībā ir diezgan noslēgts, Baronmāte toties runātīga un viegli iejūtas arī jaunāku ļaužu vidū.
Avoti: 6-2. sējums