Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runāt
runāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
PiemēriJautri runāt.
1.1.trans.
PiemēriRunāt taisnību.
Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt. Runāt (arī teikt) nepatiesību.
1.2.trans. Deklamēt.
PiemēriNora.. prot izteiksmīgi runāt dzejoļus..
1.3.Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
PiemēriMācīt bērnu runāt.
1.4.pareti Teikt, sacīt (kādam).
PiemēriMieriņš runāja tiesu izpildītājam, lai ragavu pārdošanu atliek beigās..
1.5.trans.; pārn. Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
PiemēriPēteris pamodās no mātes rokas pieskāriena. Blakus istabā skaļi kaut ko runāja radio.
2.Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
PiemēriRunāt savā starpā.
2.1.trans.
PiemēriPie tēva atnāca zvejas biedrs, viņi runāja, ka vajadzētu iemest vakar izžautos tīklus..
3.Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriViņi sarakstījās,.. un dažbrīd bija grūti pasacīt, kuru rakstījis vīrietis, kuru - sieviete, tik vienādas bija lietas, par kurām abi runāja.
3.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
Piemēri..ienāca saimnieks, apsēdās galda gala, uzmeklēja pātaru grāmatā to vietu, kur runā par.. grēcīgu sievu, un sāka lasīt..
3.2.Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriKomponista mūzika runājusi kinokadros, klausītāji to iepazinuši neskaitāmos autorkoncertos..
3.3.trans.
PiemēriVislaikmetīgākā, modernākā māksla ir tā, kas runā skaidru, skatītājam labi saprotamu patiesību, atklāj tēlu psiholoģisko un filozofisko jēgu.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
Piemēri..mēs vēl atradīsim daudz dokumentu, un daudz mums pratīs pastāstīt izrakumi, bet tie runās par pagātni.
4.1.trans.
PiemēriBet, kamēr viņu mutes izteica šos vienkāršos, parastos vārdus, acis runāja savu un rokas, glāstoši satikdamās, - savu valodu.
4.2.Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
PiemēriJānis jutās iesnidzis un atšķirts no visas pasaules. Un nu sāka pamosties viņa otrā daba, sāka viņā runāt pilsētnieks. Viņš atcerējās skaistās Rīgas ielas ziemas vakaros.
Stabili vārdu savienojumiNerunājot (nemaz) par (ko). Nerunāt ne vārda. Pa kaktiem runāt (arī stāstīt, čukstēties).
Avoti: 6-2. sējums