Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runājošs
runājošs -ais; s. -a, -ā
runājoši apst.
1.Divd. → runāt.
2.Izteiksmīgs. Tāds, kas spilgti pauž (ko).
PiemēriVisi saka: «Cik Uldim ir runājošas acis!»
Avoti: 6-2. sējums