Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runājiens
runājiens -a, v.; reti
Vienreizēja paveikta darbība → runāt1.
PiemēriVācu valoda sagādāja policistam grūtības, lielais runājiens tika veidots pagausi..
Avoti: 6-2. sējums