Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
runājiens
runājiens -a, v.; reti
Vienreizēja paveikta darbība → runāt1.
PiemēriVācu valoda sagādāja policistam grūtības, lielais runājiens tika veidots pagausi..
Avoti: 6-2. sējums