Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
runasvīrs
runasvīrs -a, v.; novec.
Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runas vīrs.
PiemēriKrišjānis Kalniņš līdz ar biedrības runasvīriem stāv pie šķirsta.
  • Krišjānis Kalniņš līdz ar biedrības runasvīriem stāv pie šķirsta.
  • Dažreiz gadās dzirdēt, ka viens otrs runasvīrs pasākumu, kas nule dzimis.., jau sauc par tradīciju.
Avoti: 6-2. sējums