Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runasvīrs
runasvīrs -a, v.; novec.
Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runas vīrs.
PiemēriKrišjānis Kalniņš līdz ar biedrības runasvīriem stāv pie šķirsta.
Avoti: 6-2. sējums