Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runātkāre
runātkāre -es, s.; parasti vsk.
Kāre runāt.
PiemēriTija ir izbijusī direktora sekretāre, mazs, tukls, ņiprs sievišķis ar nevaldāmu runātkāri.
Avoti: 6-2. sējums