iesaukties
iesaukties -saucos, -saucies, -saucas, pag. -saucos; refl.
1.Iesākt saukt un tūlīt apklust. Iekliegties.
PiemēriTagad viņi jau piesita nevilcinādamies, augstu paceltām glāzēm, tik sparīgi, ka Līzbete aiz stellēm iesaucās, bažās par tiem dārgajiem traukiem.
- Tagad viņi jau piesita nevilcinādamies, augstu paceltām glāzēm, tik sparīgi, ka Līzbete aiz stellēm iesaucās, bažās par tiem dārgajiem traukiem.
- ..dabūju tādu grūdienu mugurā, ka neviļus iesaucos no sāpēm.
1.1.Iekliegties (par dzīvniekiem).
PiemēriVistas no bailēm saskrējušas uz tecinās visas kopā.. kladzina. Gailis iestājas viņu vidū un tikai reizēm vēl iesaucas.
- Vistas no bailēm saskrējušas uz tecinās visas kopā.. kladzina. Gailis iestājas viņu vidū un tikai reizēm vēl iesaucas.
- Kad goba tev diendusā atelpu dos, Kā vālodze tuvumā iesaukšos.
1.2.trans. Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
Piemēri«Laimīgu ceļu!» pirmā iesaucās Zelmiņa..
- «Laimīgu ceļu!» pirmā iesaucās Zelmiņa..
- Rieksts [komandieris].. pilnā balsī iesaucās: «Uz priekšu, biedri!»
- «Kādi zili koki!» Ilga reiz bija iesaukusies, kad viņi novakarē pastaigājās pa Mežaparku.
- «Tad jūs nāksiet mums palīgā?» Mirdza priecīgi iesaucās. - «Iesim abi ar dēlu,» Pakalns vienkārši atbildēja.
- «Ja jūs zinātu, kā esmu nogurusi!» viņa klusi iesaucās..
Avoti: 3. sējums