aizrunāties
aizrunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. biežāk Ierunāties.
PiemēriOtrā istabā kas aizrunājās.
2.Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
PiemēriCiemā tā aizrunājos, ka netiku laikā mājās.
3.Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
Piemēri"Tīrais sprāgoņa [zirgs]!" - "Nu tu gan aizrunājies, māt."
Avoti: 1. sējums