aizrūsēt
aizrūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
PiemēriAizrūsējis katls.
- Aizrūsējis katls.
- Aizrūsējis zobens.
2.Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
PiemēriAizrūsējusi durvju slēdzene.
- Aizrūsējusi durvju slēdzene.
- ..aizrūsušas durvis čīkstot veras!
- sal. Drīz pirmā varde pacēla gurdu, it kā aizrūsējušu balsi. Iekurkstējās un apklusa.
- pārn. ..pārāk aizrūsējusi plaisa viņu mīlestībā, lai varētu saliedēties kopā.
2.1.pārn.; pareti Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
PiemēriAizrūsējis lodziņš.
- Aizrūsējis lodziņš.
Avoti: 1. sējums