aizrūsēt
aizrūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
PiemēriAizrūsējis katls.
2.Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
PiemēriAizrūsējusi durvju slēdzene.
2.1.pārn.; pareti Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
PiemēriAizrūsējis lodziņš.
Avoti: 1. sējums