aizrūkt
aizrūkt parasti 3. pers., -rūc, pag. -rūca; intrans.
Rūcot attālināties.
PiemēriPērkons aizrūc garām.
- Pērkons aizrūc garām.
- Traktors aizrūca pa lielceļu. Pār galvu kā ugunīgas lāpas aizrūca.. [lielgabalu] šāviņi..
- Garām aizrūca kravas mašīna.
Avoti: 1. sējums