Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizrūkt
aizrūkt parasti 3. pers., -rūc, pag. -rūca; intrans.
Rūcot attālināties.
PiemēriPērkons aizrūc garām.
Avoti: 1. sējums