aizrūkties
aizrūkties -rūcos, -rūcies, -rūcas, pag. -rūcos; refl.
1.Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. biežāk Ierūkties.
PiemēriLācis nikni aizrūcās.
- Lācis nikni aizrūcās.
- Siliņa otrā malā aizrūcās balodis.
- Pērkons tikai vienu reizi aizrūcies un vairāk nebijis dzirdams..
1.1.pārn.; sar. Īgni, nelaipni ierunāties.
PiemēriKad viņš [vecais saimnieks] no sava kambara izbāza galvu pa durvīm saimes istabā un kaut ko aizrūcās, tad tūliņ noklusa visas valodas; pat visnebēdīgākie puiši itin kā pie malas rāvās...
- Kad viņš [vecais saimnieks] no sava kambara izbāza galvu pa durvīm saimes istabā un kaut ko aizrūcās, tad tūliņ noklusa visas valodas; pat visnebēdīgākie puiši itin kā pie malas rāvās...
Avoti: 1. sējums