Māte izņēma no viena vezuma aizsaini. Tur bij puskukulis maizes vidū izgrieztu robu.
Katrīna.. izraisīja no aizsaiņa vecos brunčus un vilka tos mugurā.
Es apmaucu kājā tupeles un eju, aizsaini uz rokas uzmaucis. Kūlā es savu nesamo nolieku zemē un stāvu. Pēters vaicā: "Kas tev tur tai lakatā?" - "Tur? - Šis un tas."
