aizsainis
aizsainis -ņa, v.
Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
PiemēriIesiet visu nesamo aizsainī.
- Iesiet visu nesamo aizsainī.
- Māte izņēma no viena vezuma aizsaini. Tur bij puskukulis maizes vidū izgrieztu robu.
- Katrīna.. izraisīja no aizsaiņa vecos brunčus un vilka tos mugurā.
- Es apmaucu kājā tupeles un eju, aizsaini uz rokas uzmaucis. Kūlā es savu nesamo nolieku zemē un stāvu. Pēters vaicā: "Kas tev tur tai lakatā?" - "Tur? - Šis un tas."
Avoti: 1. sējums