Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izskriet
izskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju
1.intrans. Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzskriet no istabas.
  • Izskriet no istabas.
  • Izskriet laukā.
  • Izskriet uz ielas.
  • Izskriet priekšā braucošam automobilim.
  • Indra skaidri dzirdēja, ka no mājas izskrēja vēl kāds. Uz celiņa atskanēja ātri, viegli soļi..
  • Ķepsis izskrēja no būdas un metās riet..
  • Setukovs izskrēja uz pakaļējā klāja un pēc mirkļa atgriezās.
  • Didzis izskrēja krastmalā.
  • pārn. Un tad izskrēja uguns meža otra mala..
Stabili vārdu savienojumiIzskriet no prāta (retāk miņas).
1.1.Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
PiemēriBeidzas birzs. Vilciens atkal izskrej klajā laukā.
  • Beidzas birzs. Vilciens atkal izskrej klajā laukā.
  • Papuves stūrī pagriezdams traktoru, Jānis pamanīja no krūmiem izskrienam riteņbraucēju.
Stabili vārdu savienojumiIzskriet no sliedēm.
1.2.pārn. Strauji izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPutns izskrien no koka galotnes.
  • Putns izskrien no koka galotnes.
1.3.pārn. Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par priekšmetiem.
Piemēri..piesita plaukstu pie pudeles dibena: korķis izskrēja, ka nopaukšēja vien..
  • ..piesita plaukstu pie pudeles dibena: korķis izskrēja, ka nopaukšēja vien..
  • No pagales arī lode izskrej.
1.4.pārn. Strauji izgaist (piemēram, par dūmiem, smaržu).
Piemēri«Iztīri labāk istabu,» Gusts jau lēnāk noteica. «Kaut gan šonakt būs jāguļ šķūnī. Pa nakti lai izskrien smaka.»
  • «Iztīri labāk istabu,» Gusts jau lēnāk noteica. «Kaut gan šonakt būs jāguļ šķūnī. Pa nakti lai izskrien smaka.»
1.5.pārn. Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam (par vārdu, izteikumu).
PiemēriTince:.. atmini, ka tev jāsaka «jā» un pielūko, ka neizskrien - nē.
  • Tince:.. atmini, ka tev jāsaka «jā» un pielūko, ka neizskrien - nē.
  • Cik grūti viņam cīnīties pret savu nesavaldību, arvien izskrien pārāk krasi vārdi, kas gan nav jānožēlo pret ienaidnieku, bet nav piedodami pret draugiem.
1.6.pārn. Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
Piemēri..ziņa par notikumu atslēgu fabrikā jau pēc kādas stundas bij izskrējusi pa visu Pārdaugavu.
  • ..ziņa par notikumu atslēgu fabrikā jau pēc kādas stundas bij izskrējusi pa visu Pārdaugavu.
  • Pirmās maiņas pēdējā darba stundā pa fabriku izskrēja vēsts, ka rīt stāsies darbā jaunais direktors.
2.intrans. Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzkriet cauri istabai.
  • Izkriet cauri istabai.
  • Izskriet cauri dārzam.
  • ..viņas izskrēja mežam cauri svešā laukmalē.
  • Nikni durvis aizcirzdama, viņa kā viesulis izskrēja cauri kantora telpai.
  • Cauri alksnājam Apenājs izskrēja saliecies..
2.1.Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
Piemēri..uzņēmis ātrumu, vilciens izskrien cauri patiltei..
  • ..uzņēmis ātrumu, vilciens izskrien cauri patiltei..
  • Tramvajs dārdēdams izskrējis cauri pusei Rīgas un pašlaik brauc pa jauno nomali..
2.2.pārn. Strauji izlidot cauri (kam), caur (ko) – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriLapsene izskrien cauri istabai.
  • Lapsene izskrien cauri istabai.
2.3.pārn. Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par priekšmetiem.
PiemēriLode izskrējusi cauri sienai.
  • Lode izskrējusi cauri sienai.
2.4.pārn. Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriLai gan Pepe nekad savā mūžā nebija dzirdējis lielgabalu šāvienu troksni, taču viņš skaidri saprata, ka šī nevienmērīgā dunoņa nāk no frontes. Baiļu trīsas izskrēja caur ķermeni.
  • Lai gan Pepe nekad savā mūžā nebija dzirdējis lielgabalu šāvienu troksni, taču viņš skaidri saprata, ka šī nevienmērīgā dunoņa nāk no frontes. Baiļu trīsas izskrēja caur ķermeni.
  • ..šunelis.. tik neganti atņirdza zobus, ka man šermuļi izskrēja caur kauliem.
  • Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām, tik patīkama, ka gribējās atsēsties un pievērt acis.
3.trans. Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
PiemēriIzvilka mazo pudeli un nolika uz letes. «Pus Rīgas izskrēju, kamēr dabūju.»
  • Izvilka mazo pudeli un nolika uz letes. «Pus Rīgas izskrēju, kamēr dabūju.»
4.trans. Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
Piemēri..naftas pārstrādāšanas rūpnīca ir tik milzīga, ka iekšējā transporta vajadzībām tai jātur savi autobusi, ar ko izvadāt strādniekus uz darba vietām. Kājām tik garus kilometrus izskriet nevar.
  • ..naftas pārstrādāšanas rūpnīca ir tik milzīga, ka iekšējā transporta vajadzībām tai jātur savi autobusi, ar ko izvadāt strādniekus uz darba vietām. Kājām tik garus kilometrus izskriet nevar.
  • Viņš līdz šim cēlās septiņos, lai treniņa dēļ divus trīs kilometrus izskrietu pa mežu..
4.1.Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci).
PiemēriIzskriet septiņus apļus.
  • Izskriet septiņus apļus.
5.intrans.; sar. Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
Piemēri..Vilnis ir gluži nemierīgs. Vecākā brāļa vēl nav. Viņš ir izskrējis, apsolīdamies drīz būt atpakaļ, bet gaidi nu.
  • ..Vilnis ir gluži nemierīgs. Vecākā brāļa vēl nav. Viņš ir izskrējis, apsolīdamies drīz būt atpakaļ, bet gaidi nu.
  • Līdz aizbraukšanai bija atlikušas tikai dažas stundas,.. bet mēs ar meitu vēl izskrejām apskatīt literatūrā bieži aprakstīto.. rajonu.
Stabili vārdu savienojumiIzskriet līdzi.
  • Izskriet līdzi — 1. Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).2. Sacensties (ar kādu).
Avoti: 3. sējums