izskraidīties
izskraidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
PiemēriZēni šoruden vairākas reizes bez kādām bailēm bija izskraidījušies ap lepno māju riņķu riņķiem.
2.Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriPrakses laikos pieraduši gulēt kojās un dienā izskraidījušies pa pilsētu, puiši drīz vien iemiga.
Avoti: 3. sējums