izskraidīt
izskraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzskaridīt malu malas.
- Izskaridīt malu malas.
- Izskaraidīt visu pilsētu.
- ..talciniekus pulcēdams, izskraidīja brigādi krustām šķērsām..
- Kad citi jau velti izskraida mežus un pārnāk tukšām kārbām, Ilzīte iet kā uz pilniem apcirkņiem..
- Muzejus [ekskursijā] izskraidījis tā, it kā visu laiku pulksteņa rādītājs durtos papēdī, varu tikai pāris teikumos minēt iespaidus, kuri atmiņā palikuši spilgtāk.
1.1.intrans.
PiemēriObjektu daudz, brigadierim kājas garas, un izskraidīt tam pakaļ nav viegli.
- Objektu daudz, brigadierim kājas garas, un izskraidīt tam pakaļ nav viegli.
Avoti: 3. sējums