Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cilvēks
cilvēks -a, v.
1.Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
PiemēriGudrs cilvēks.
  • Gudrs cilvēks.
  • Enerģisks cilvēks.
  • Darba cilvēks.
  • Padomju cilvēks.
  • Cilvēka izcelšanās.
  • Cilvēka attīstība.
  • Cilvēka darbs.
  • Cilvēka cieņa.
  • Un kas tad.. ir cilvēku sabiedrības raksturīgākā pazīme, ar kuru tā atšķiras no pērtiķu bara? Tas ir darbs.
  • ..dzīvnieks tikai izmanto ārējo dabu un rada tajā pārmaiņas vienkārši ar savu klātbūtni; cilvēks, radot tajā pārmaiņas, piespiež to kalpot saviem mērķiem, valda pār to.
  • Secinājumus par cilvēka izcelšanos no dzīvnieka ļoti spilgti apstiprina arī dati, ko dod zinātne par dīgļa attīstību..
  • Līze skatījās pa logu un brīnījās, cik daudz cilvēku pulcējās ap šūpotnēm.
  • Arturs: Mans tēvs bija ļoti noslēgts cilvēks.. mūžīgi nodarbojās tikai ar savām kolekcijām.
  • «..esmu miera cilvēks, un tu arī neesi nekāda draiska.»
Stabili vārdu savienojumiAkmens, ne cilvēks. Aprēķina cilvēks.
1.1.Tas, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, labsirdīgs.
PiemēriKātiņa jau otro gadu pie govīm Mežavilkos. Tie bij cilvēki, tur bērns varēja dzīvot.
  • Kātiņa jau otro gadu pie govīm Mežavilkos. Tie bij cilvēki, tur bērns varēja dzīvot.
1.2.dsk. Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
PiemēriUz ielas cilvēku pūlis.
  • Uz ielas cilvēku pūlis.
  • Ē, puiši! Ē, meitas! Ē, cilvēki, palīgā, palīgā!
1.3.parasti dsk.; novec. Gājēji, kalpi. Saime.
PiemēriKur gan viņa [saimnieka] cilvēki kavējās.. Beidzot visa saime bij kopā..
  • Kur gan viņa [saimnieka] cilvēki kavējās.. Beidzot visa saime bij kopā..
Avoti: 2. sējums