taisni
taisni apst.
1.Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
PiemēriAtliekt pirkstus taisni.
1.1.Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
PiemēriBraukt taisni.
1.2.Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
PiemēriTaisni paceltas Aku vindas: Izsmelts līdz galam Vasaras saldais dzēriens.
2.Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
PiemēriZeltiņš: Nebārsti tik daudz to vārdu, tu zini, es saku taisni laukā, ko es domāju.
2.1.Pilnīgi atbilstoši (kam). Arī precīzi.
Piemēri«Ap kādu laiku mēs nokļūsim Parīzē?» Līvija jautāja. - «Taisni uz pusdienām. Viņi mūs gaidīs.»
3.part. nozīmē Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
PiemēriSedlinieks lielā sajūsmā noskatījās pagalam pārsteigtajos brīviņiešos, it kā taisni viņš šo joku izdomājis.
Stabili vārdu savienojumiTaisni tā.
Avoti: 7-2. sējums