taisnība
taisnība -as, s.; parasti vsk.
1.Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
PiemēriPierādīt savu taisnību.
2.Tas, kas atbilst objektīvajai realitātei. Arī patiesība1.
PiemēriTeikt taisnību.
Stabili vārdu savienojumiPēc taisnības.
2.1.part. nozīmē Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
PiemēriNezinu, kā tevi, mana dzimtene, aprakstīt! Taisnība, ko mēs vislabāk pazīstam, to izteikt visgrūtāk. Sīkumi nepadodas kopskatam un vārdam.
3.Sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība. Arī taisnīgums1.
Piemēri«Lai dzīvo taisnība un brīvība!» kapa klusumā atskan Jēkaba skaļā, pārliecinošā balss..
4.novec. Tiesība (piemēram, ko iegūt, izmantot).
Piemēri..tie [klaidoņi] pārtika no tā bada kumosa, ko tiem atmeta par kādiem maziem pakalpojumiem.. Arī uz to šņabi un alu viņiem bija taisnība, kas tika salaistīts no glāzēm...
Avoti: 7-2. sējums