Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
taisnīgums
taisnīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
PiemēriSociālā taisnīguma princips.
2.Vispārināta īpašība → taisnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaisnīgums, godīgums, liela darba mīlestība un dzīves gudrība vienmēr ir cieņa.
3.Vispārināta īpašība → taisnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValsts iekārtas taisnīgums.
Avoti: 7-2. sējums