taisnīgs
taisnīgs -ais; s. -a, -ā
taisnīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai.
PiemēriTaisnīgs vīrs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTaisnīgs raksturs.
Stabili vārdu savienojumiTaisnīgs karš.
2.Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
Piemēri..latviešu darba zemnieks.. domāja par jaunas taisnīgas iekārtas uzvaru,.. kur sviedri.. nebūtu jālej vācu vai pašmāju pelēko baronu druvās.
Avoti: 7-2. sējums