Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
PiemēriGari taisnoties.
Piemēri
Gari taisnoties.
Neveikli taisnoties.
Varētu mēģināt taisnoties ar to, ka nezinājis, kas pudelē. Bet kss to ticēs?
«Ko tad es tev varēju stāstīt, ja pats nekā nezināju,» Ceplis jutās vainīgs un tādēļ taisnojās Austras priekšā.
Ielūkojies patrepē, viņš atklājis paviršu darbu, bet vainīgais taisnojies: «Te taču neviens neredz.»
Kāds: Jūs gribējāt man kaut ko sacīt? - Zīra: Jā. Ļaujiet man attaisnoties! - Kāds: Nav nekā tāda, ko es jums varētu pārmest. - Zīra: arī es tā ceru. Bet es gribētu taisnoties pati sev.