patiesība
patiesība -as, s.
1.Pareizs īstenības atspoguļojums.
PiemēriVispārzināma patiesība.
- Vispārzināma patiesība.
- Vispāratzīta patiesība.
- Skaidra patiesība.
- Vienkārša patiesība.
- Elementāra patiesība.
- Skarba patiesība.
- Atbilst patiesībai.
- Uzzināt patiesību.
- Slēpt patiesību.
- Ir cilvēki, kuri nespēj nedz patiesības sacīt citam, nedz sevis dēļ melu runāt.
- Kaut arī teikās lielu akmeņu atrašanos kādā vietā nereti saista ar velna izdarībām vai citām pārdabiskām būtnēm, tomēr līdztekus fantastikai šajās teikās atrodam arī pa graudam patiesības.
- Par kuģi un tā ļaudīm nedrīkst spriest ostā - tā ir sena patiesība.
- Smiļģis.. lika grozīt priekšstatu par teātra mākslu un dzīves patiesības vietā uz skatuves lika mākslas patiesību.
- Tātad cilvēka domāšana pēc savas dabas spēj dot un dod mums absolūto patiesību, kas veidojas no relatīvo patiesību summas.
- ..jebkuras patiesības.. kritērijs ir prakse..
- Skolas uzdevums ir iemācīt apzinīgu attieksmi pret darbu. Tā ir ābeces patiesība..
- Iztālēm atskan lokomotīves svilpiens, un Imants pielec kājās. Domas izklīst kā dūmi vējā, patiesību sakot, viņš jau noguris no domāšanas.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs.
- (Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs idioma — Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- Absolūtā patiesība filoz. — Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- Ābeces patiesība — Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
- Balta patiesība idioma — Neapšaubāma patiesība.
- Konkrētā patiesība filoz. — Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- Objektīvā patiesība filoz. — Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
- Patiesībai acīs skatīties idioma — Reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
- Patiesības kritērijs filoz. — Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- Patiesību sakot — Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- Relatīvā patiesība filoz. — Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
2.lok.: patiesībā, apst. nozīmē Īstenībā.
Piemēri..man mute no brīnumiem palika vaļā [teātrī]. Vai tad tā var izdarīt: te vēl balts eņģelis, te jau veca čigāniete, bet patiesībā - meitene?
- ..man mute no brīnumiem palika vaļā [teātrī]. Vai tad tā var izdarīt: te vēl balts eņģelis, te jau veca čigāniete, bet patiesībā - meitene?
- Viņa izskatās daudz vecāka, nekā patiesībā ir, un stipri sagurusi..
- Ilga saģērbjas un iziet virtuvītē. Patiesībā tas ir tikai tāds prāvāks priekšnams, kura sienā Oskars reiz izcirta šauru logu uz pagalmu.
Avoti: 6-1. sējums