patiesība
patiesība -as, s.
1.Pareizs īstenības atspoguļojums.
PiemēriVispārzināma patiesība.
Piemēri
- Vispārzināma patiesība.
- Vispāratzīta patiesība.
- Skaidra patiesība.
- Vienkārša patiesība.
- Elementāra patiesība.
- Skarba patiesība.
- Atbilst patiesībai.
- Uzzināt patiesību.
- Slēpt patiesību.
- Ir cilvēki, kuri nespēj nedz patiesības sacīt citam, nedz sevis dēļ melu runāt.
- Kaut arī teikās lielu akmeņu atrašanos kādā vietā nereti saista ar velna izdarībām vai citām pārdabiskām būtnēm, tomēr līdztekus fantastikai šajās teikās atrodam arī pa graudam patiesības.
- Par kuģi un tā ļaudīm nedrīkst spriest ostā - tā ir sena patiesība.
- Smiļģis.. lika grozīt priekšstatu par teātra mākslu un dzīves patiesības vietā uz skatuves lika mākslas patiesību.
- Tātad cilvēka domāšana pēc savas dabas spēj dot un dod mums absolūto patiesību, kas veidojas no relatīvo patiesību summas.
- ..jebkuras patiesības.. kritērijs ir prakse..
- Skolas uzdevums ir iemācīt apzinīgu attieksmi pret darbu. Tā ir ābeces patiesība..
- Iztālēm atskan lokomotīves svilpiens, un Imants pielec kājās. Domas izklīst kā dūmi vējā, patiesību sakot, viņš jau noguris no domāšanas.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs.
Stabili vārdu savienojumi
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs — Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.Ābeces patiesība — Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.Absolūtā patiesība filoz. — Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.Balta patiesība — Neapšaubāma patiesība.Konkrētā patiesība filoz. — Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.Objektīvā patiesība filoz. — Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.Patiesībai acīs skatīties — Reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.Patiesības kritērijs filoz. — Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.Patiesību sakot — Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.Relatīvā patiesība filoz. — Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
2.lok.: patiesībā, apst. nozīmē Īstenībā.
Piemēri..man mute no brīnumiem palika vaļā [teātrī]. Vai tad tā var izdarīt: te vēl balts eņģelis, te jau veca čigāniete, bet patiesībā - meitene?
Piemēri
- ..man mute no brīnumiem palika vaļā [teātrī]. Vai tad tā var izdarīt: te vēl balts eņģelis, te jau veca čigāniete, bet patiesībā - meitene?
- Viņa izskatās daudz vecāka, nekā patiesībā ir, un stipri sagurusi..
- Ilga saģērbjas un iziet virtuvītē. Patiesībā tas ir tikai tāds prāvāks priekšnams, kura sienā Oskars reiz izcirta šauru logu uz pagalmu.
Avoti: 6-1. sējums