patība
patība -as, s.; parasti vsk.
Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
PiemēriCilvēks, kas lielu briesmu brīdī spēj smieties, apzinās savu patību un spēj palikt garīgi neuzvarēts.
Avoti: 6-1. sējums