patētisks
patētisks -ais; s. -a, -ā
patētiski apst.
1.Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
PiemēriPatētisks dzejolis.
- Patētisks dzejolis.
- Patētisks stils.
- Ja šodien savāktu vienkop latviešu dzejnieku darbus par strēlnieku tēmu, izveidotos savdabīga antoloģija - gan patētiska, gan liriska savā intonācijā..
- To [Jāņu dziesmu] sevišķā specifika izpaužas «līgo!» piedziedājumos, kas ir ļoti krāšņi, plaši un daudzveidīgi un izveido melodijas patētisko virsotni.
2.Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
PiemēriPatētiski runāt.
- Patētiski runāt.
- Patētisks noskaņojums.
- Viņa labie vārdi bija bez zelta seguma, viņa pēc līdzcietības un saudzības slimīgi izsalkušās dvēseles kliedziens šķita smieklīgi patētisks..
Avoti: 6-1. sējums