parūkt
parūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet rūkt.
PiemēriSuns brīdi parūc, tad apklust.
2.sar. Īgni, nelaipni parunāt. Pakurnēt.
Piemēri«Anna jau man ir laba,» viņš nodomāja. «Parūc gan, parūc. Bet tas nav no ļauna.»
2.1.trans.
PiemēriIesākumā vecie gan parūca, ka puika tikai blēņojoties..
Avoti: 6-1. sējums