parunāties
parunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Neilgu laiku, mazliet runāties.
PiemēriParunāties ar ceļa biedriem.
- Parunāties ar ceļa biedriem.
- Parunāties par dzīvi.
- Dažs ienāca arī pie mums pagalmā, paprasīja dzert un brīdi parunājās.
- «Tev man kas sakāms?» - «Nē... Nē. Es tāpat gribēju parunāties.» - «Nu tad runāsimies tāpat.»
- Atnācējs viesa Oskarā sajūsmu. Nu taču bija cilvēks, ar ko varēja parunāties.
Avoti: 6-1. sējums