parupjš
parupjš -ais; s. -a, -ā
parupji apst.
1.Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
PiemēriParupji graudi.
1.1.Par seju, tās vaibstiem.
PiemēriGājēju steidzīgajā drūzmā pamanu pavecu vīru. Vienkārša, parupja zemnieka seja..
2.Paskarbs, pazems (par skaņu).
PiemēriDziedātāja parupjajā, aizsmakušajā balsī šķita skanam kāda drūma nojausma un žēlums par gaistošu skurbuli.
3.Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
PiemēriParupja atbilde.
3.1.Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
PiemēriParupjš raksturs.
Avoti: 6-1. sējums