parupjš
parupjš -ais; s. -a, -ā
parupji apst.
1.Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
PiemēriParupji graudi.
- Parupji graudi.
- Parupjas smiltis.
- Parupjas lietus lāses.
- Parupjš linu krekls.
- Parupja āda.
- Galds apsegts ar parupju, vēl senās dienās austu, nevainojami tīru drānu.
- ..[adījumiem] galvenokārt lieto parupju vilnas dziju, kas adījumam dod raupjumu un faktūru.
- Paprikas pākstis pārgriež un izņem sēklotnes. Pākstis izmazgā, ļauj notecēties, parupji sagriež.
1.1.Par seju, tās vaibstiem.
PiemēriGājēju steidzīgajā drūzmā pamanu pavecu vīru. Vienkārša, parupja zemnieka seja..
- Gājēju steidzīgajā drūzmā pamanu pavecu vīru. Vienkārša, parupja zemnieka seja..
- Revko ir spēcīga auguma melnmatains ukrainis apaļu seju, parupjiem, vīrišķīgiem vaibstiem.
- ..mana māsa bija drukna, parupjiem sejas pantiem.
2.Paskarbs, pazems (par skaņu).
PiemēriDziedātāja parupjajā, aizsmakušajā balsī šķita skanam kāda drūma nojausma un žēlums par gaistošu skurbuli.
- Dziedātāja parupjajā, aizsmakušajā balsī šķita skanam kāda drūma nojausma un žēlums par gaistošu skurbuli.
- Gar ausi, parupji zuzēdama, aizlaidās kamene.
3.Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
PiemēriParupja atbilde.
- Parupja atbilde.
- Parupji izteikties.
- ..valoda bija tā pati vecā - neapvaldīta un mazliet parupja, par ko viņu kādreiz rāja gan institūtā, gan vēlāk darbā un mājās.
- Uģa gaita ir bravūrīga, sejas izteiksme izaicinoša, parupja - kā īstam ķildniekam.
- ..bieži skolas dzīvē gadās, ka.. aiz puiciski parupjas maskas mājo silta un patiesa sirds..
- pārn. ..J. Peters liriskajā trioletā līdzās dzejiski pārskaistinātajam iepludina ikdienišķi paraupjo, parupjo vai dramatisko.
3.1.Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
PiemēriParupjš raksturs.
- Parupjš raksturs.
- Dzelzceļa būvētāji bija parupja, bet visumā lādzīga tauta..
- ..es biju brigadieris, tāds pats parupjš puisis kā mani biedri..
Avoti: 6-1. sējums