parūkt
parūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet rūkt.
PiemēriSuns brīdi parūc, tad apklust.
- Suns brīdi parūc, tad apklust.
- pārn. ..Sašiņam bija patīkams baritons. Sākumā pusbalsī parūcu līdz, bet no otrā panta rāvām abi vaļā itin sparīgi.
2.sar. Īgni, nelaipni parunāt. Pakurnēt.
Piemēri«Anna jau man ir laba,» viņš nodomāja. «Parūc gan, parūc. Bet tas nav no ļauna.»
- «Anna jau man ir laba,» viņš nodomāja. «Parūc gan, parūc. Bet tas nav no ļauna.»
- Vareni puiši ir mūsu traktoristi. Reizēm parūc gan, ja darbs nav pa prātam, bet nekad neatsaka, visu izdara, kā pienākas.
2.1.trans.
PiemēriIesākumā vecie gan parūca, ka puika tikai blēņojoties..
- Iesākumā vecie gan parūca, ka puika tikai blēņojoties..
Avoti: 6-1. sējums