noklausīties
noklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.trans. Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
PiemēriNoklausīties pasaku.
- Noklausīties pasaku.
- Noklausīties pa radio ziņas.
- Noklausīties pavēli.
- Noklausīties tiesā liecību.
- Noklausīties koncertu.
- Noklausīties skaņuplati.
- Stāvot kājās.., viņš noklausījās satraukto ziņojumu.
- Tēvs noklausījās dziesmiņas, nopūtās un aizgāja.
- Trīs braucēji noklausījās, kā ragavas aizčīkstēja pāri gludajam pagalmam, tad gāja iekšā.
- pārn. ..Un pusnakts noklausās, kā pērkons spēlē..
1.1.intrans.
PiemēriVīri sanāca pie komandiera skuju būdas, lai noklausītos zēna stāstā.
- Vīri sanāca pie komandiera skuju būdas, lai noklausītos zēna stāstā.
- Man ļoti patīkas noklausīties šajā dziesmā;.. nezinu, kādēļ katru reizi tā manī atstāj dziļu, sēru iespaidu.
- Ermoņikas skaņas.. ir pārāk skarbas. Labāk tais noklausīties iztālēm..
1.2.Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
PiemēriNoklausīties referentu.
- Noklausīties referentu.
- Noklausīties dziedātāju.
- Noklausīties pianistu.
- Ja noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
1.3.intrans.
PiemēriSlaucējam [tirgotājam].. daudz darīšanu ar baronu, tad jau brangi viņā var noklausīties un noskatīties un tā līdz ar lielu peļņu pārnest mājā arī smalkas ierašas.
- Slaucējam [tirgotājam].. daudz darīšanu ar baronu, tad jau brangi viņā var noklausīties un noskatīties un tā līdz ar lielu peļņu pārnest mājā arī smalkas ierašas.
- Viņa manī noklausījās tā, it kā tai stāstītu pavisam ikdienišķu lietu..
2.trans. Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
PiemēriUģis.. zina, ka noklausīties citu cilvēku sarunas nav pieklājīgi.
- Uģis.. zina, ka noklausīties citu cilvēku sarunas nav pieklājīgi.
- Bet it sevišķi māte sabijās, kad tā kādā dienā nejauši noklausījās, ka Kristīne Edgaru laipnā kārtā izbāra un viņam lika apsolīties turpmāk vairs tā nedzīvot.
2.1.intrans.
PiemēriUzskaitvedis Huzjata un Vaņas sarunā noklausījās klusēdams, galvu dziļi noliecis pār papīriem.
- Uzskaitvedis Huzjata un Vaņas sarunā noklausījās klusēdams, galvu dziļi noliecis pār papīriem.
3.trans. Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
PiemēriMāte (saskaitusies): Es vainīga? To tu laikam no tēva esi noklausījies.
- Māte (saskaitusies): Es vainīga? To tu laikam no tēva esi noklausījies.
4.intrans. Savienojumā «nevarēt noklausīties»: nevarēt beigt klausīties.
PiemēriTālei.. platās acis kā pielipušas Annas mutei, kas drīz.. laidīs laukā tādas skaņas, ka noklausīties nevarēs..
- Tālei.. platās acis kā pielipušas Annas mutei, kas drīz.. laidīs laukā tādas skaņas, ka noklausīties nevarēs..
- Jāņa skolas vecākajam skolotājam Andžam Dārziņam esot piemitušas retas runas dāvanas. Kad viņš runājis, tad balini un māsiņas nevarējuši vien viņā noklausīties..
5.nenoteiksmes formā: nenoklausīties [neno!klausīties], apst. nozīmē Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
PiemēriPutni dzied tik skaisti, ka nenoklausīties.
- Putni dzied tik skaisti, ka nenoklausīties.
Avoti: 5. sējums