noklabināt
noklabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu bridi klabināt un pabeigt klabināt.
PiemēriNoklabināt durvis.
- Noklabināt durvis.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
PiemēriStārķi, salaidušies, noklabināja.
- Stārķi, salaidušies, noklabināja.
3.trans.; vienk. Ātri, monotoni norunāt.
Piemēri..darbvede.. skatās uz Arni pāri rakstāmmašīnai un noklabina savu sakāmo, tāpat kā mirkli iepriekš klabinājusi mašīnu.
- ..darbvede.. skatās uz Arni pāri rakstāmmašīnai un noklabina savu sakāmo, tāpat kā mirkli iepriekš klabinājusi mašīnu.
- Noklabināt runu.
4.intrans. Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriGrūstīdamies un burkšķēdami visi trīs [jaunieši] noklabināja pa kāpnēm pagalmā..
- Grūstīdamies un burkšķēdami visi trīs [jaunieši] noklabināja pa kāpnēm pagalmā..
Avoti: 5. sējums